Vēzis ir slimība, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, vēzis ir otrs lielākais iemesls nāvei visā pasaulē, tikai aiz sirds slimībām. Katru gadu vēzi diagnosticē aptuveni 18,1 miljoni cilvēku, un aptuveni 9,6 miljoni cilvēku zaudē savu dzīvību vēža dēļ.
Kopš 1990. gada līdz 2017. gadam vēža gadījumu skaits ir palielinājies par 28%, galvenokārt dēļ palielinājusies pieejamības diagnostikas iespējamībai un vecuma pieauguma tendencei iedzīvotāju vidū, bet arī sakarā ar aizvien bīstamākiem riska faktoriem (kā, piemēram, smēķēšana). Tomēr šajā laikā vispārējais vēža izdzīvošanas līmenis pasaulē ir uzlabojies no 50% (1995) līdz 66% (2017), kas ir saistīts ar uzlabojumiem ārstēšanā un medikamentu attīstībā.
Pēc vēža veida biežāk diagnozē: plaušu vēzi, krūts vēzi, prostatas vēzi, kuņģa vēzi un kolorektālu vēzi. Tomēr statistikas rāda atsevišķas starptautiskas tendences. Piemēram, dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgi vēža izplatības līmeņi. Baltijas valstīs, Polijā un Austrumeiropā tiek reģistrēta paaugstināta vēža riska līmeņu, kas varētu būt saistīts ar neapmierinošiem vides apstākļiem un arī tradīcijām/izpratni attiecībā uz veselīgā dzīvesveida praktizēšanu.
Turklāt, vēzis skar arī zemās un vidējās ieņēmumu grupas valstis biežāk nekā augstās ieņēmumu grupas valstis. Tas var būt saistīts ar dažādu faktoru kumulatīvu ietekmi, muļķīgu un nepareizu novēlēšanu un pakāpenisku izārstēšanas iespēju pieauguma ierobežošanu.
Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka vēža izplatības pozitīvās tendences koncentrējas arī uz ātrāku slimības noteikšanu un ārstēšanu, atzīstu zinātnisko progresu un attīstību, lai kontrolētu un apkarotu vēzi. Pasaules Veselības organizācija un citas medicīnas organizācijas turpina pievērst uzmanību vēža ietekmei pasaulē un tā apkarošanas iespējām.