Vai es esmu garīgi slims, varētu būt jautājums? Katrs vesels cilvēks iemācās uzdot šādu jautājumu, kā tas ir paradokss, kas ir veselība un slikta veselība.
Tagad būsim pilnīgi skaidrs, par ko ir šis paradokss. Ļaujiet man izmantot sevi kā piemēru. Laikā, kad esmu bijis visneveselīgākais garīgi, emocionāli, garīgi, man ir pietrūcis kaut kā ļoti svarīga – kaut kā veselībai kritiska. Man pietrūka spējas skat ka es neesmu vesels, un varbūt citi to zināja. Esmu pārliecināts, ka viņi to darīja. Man, iespējams, bija aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, bet es tobrīd nevarētu to precīzi noteikt. Galu galā es varētu, un, kad es to izdarīšu, es būtu uz atveseļošanās sliekšņa.
Kas ir visskaidrākā garīgās veselības pazīme?
Ieskats.
Tas ir kā atrasties garīgās veselības stacionārā. Galvenais rādītājs, ko meklē psihiatri. Vai cilvēks spēj uztvert realitāti? Vai tie ir maldi? Vai ir varenība? Protams, cilvēku uzņemšanas mērķis šajās slimnīcās ir dot viņiem laiku un ārstēšanu, lai viņi atgrieztos realitātē – gūtu ieskatu.
Tas ir biedējošs cilvēks, kuram nav izpratnes. Tomēr narcissists ir tas, kurš šķiet labi – līdz tu viņiem pietuvojies –, taču viņam ļoti trūkst izpratnes. Viņi nevar saskatīt sevī nevienu vainu. Un viņi galu galā var vienoties, ka viņiem ir kaut kas jāmaina, ja viņi redz, ka viņiem ir priekšrocības, šķiet, ka viņi izskatās pazemīgi.
Tagad tas ir bīstami; uzskatīt sevi par nepārprotami pārāku par citiem ir slikti visiem. Jūs nevarat labot, kad tas ir nepieciešams, un citi netiek atzīti par viņu labestību un īpašībām.
Cilvēks, kuram ir ieskats, tomēr redz kļūdas sevī, un viņā ir liela pazemība, lai spētu saskatīt nepareizo, kļūdu, pieļautās kļūdas; ko mēs visi laiku pa laikam izgatavojam. Viņi nebaidās no atmaskošanas, jo viņi redz, kas ir nepareizi, un viņi redz, ka ir vienkārši to pamanīt un labot.
Tur ir paradokss visā tā krāšņumā: tas, kurš domā, ka ir ideāls, ir neiedomājami bīstami nepilnīgs, jo nevar saskatīt savu vainu, taču tas, kurš redz viņu nepilnības, tikpat labi var būt ideāls cilvēka nodomiem un mērķiem.
Ja vēlaties zināt, vai esat vesels, vai jums ir spējas būt godīgam?
Vai jūs varat redzēt to, kas jums ir nepieciešams, lai varētu redzēt? Ne tikai sev, bet arī citiem.
Tagad mēs varam redzēt, ka pastāv trauksmes un depresijas slimības, kas izpaužas dažādos veidos, bet neizpaužas kā godīguma trūkums. Salīdzinoši garīgā veselība ir mazāka problēma, pat ja cilvēkam ir jācīnās ar daudzām sāpēm. Tas nenozīmē, ka viņu garīgā veselība ir mazāk svarīga. Patiešām, daudzas reizes cilvēki var ciest no garīgiem traucējumiem, jo kāds no viņiem tuviem cilvēkiem ir viņus ietekmējis narcistiski.
Cilvēkiem, kuri cieš no depresijas un trauksmes, bieži vien joprojām var būt labas attiecības. Pat ar salīdzinoši garīgām slimībām viņi bieži var darboties tā, ka citi ir labvēlīgi attiecībās. Viņi bieži var atrast veidus, kā labi mīlēt, neskatoties uz to, ko viņi cieš, kas ir neticami iedvesmojoša realitāte.
Šeit mēs redzam, ka laba garīgā veselība nav saistīta tikai ar grūtībām, kuras mēs piedzīvojam, dzīvojot mūsu dzīvē; tas ir arī tas, kā mēs izturamies pret citiem cilvēkiem. Garīgā veselība, kas negatīvi ietekmē citus cilvēkus, rada nopietnas bažas, jo cilvēki var tikt bojāti. Protams, no otras puses, ir arī jautājums par to, kā pašnāvība kaitē tiem, kas palikuši. To nekad nevar novērtēt par zemu.
Vai arī, iespējams, mēs to varam redzēt šādi: cilvēks, kuram nav sāpju, bet kuram ir nemierīgas attiecības un kurš patiešām var šķist laimīgs, pat spēcīgs, var būt garīgi slimāks nekā cilvēks, kurš pacieš daudz sāpju, bet kurš kalpo un mīl. citiem līdz labu attiecību beigām.
Cilvēkam, kurš konsekventi izvirza citus pirmajā vietā, galu galā ir labāka garīgā veselība nekā cilvēkam, kuram nav nekādas intereses vai spējas par citiem.